Mums vēlas izmantot informāciju, ko mēs varam pētīt paši, lai, kad pienāks laiks, visas nepieciešamās dati jau būtu mūsu rīcībā. Biežuma analīze piedāvā metodi šo datu efektīvai analīzei. Tas nozīmē, cik bieži notiek kāds notikums vai parādās kāds elements. Mainīgie mums palīdz labāk saprast šos datus.
Mainīgie ir dažādas lietas, kas var mainīties, un mēs domājam, ka tās var ietekmēt to, cik bieži kaut kas notiek. Tas varētu būt visi faktori, kas ietekmē iespēju uz notikumu vai parādību. Piemēram, pieņemsim, mums ir interesanti novērot, kad tas plūst noteiktā pilsētā. To var noteikt, ņemot vērā mēnesi, pilsētas atrašanās vietu un laiku katrā sezonā. Mēs varam apskatīt šos mainīgos un veidot pamatotas hipotēzes par to, kad viss biežāk plūst.
Ja mūs interesē konkrēts notikums, tad mums vēlas uzzināt, kādas mainīgās lietas ietekmē šo notikumu. Piemēram, ja mēs gribam izskaidrot, cik bieži cilvēki slimnīcas apmeklē, šeit ir piemēri pamatmainīgajiem: vecuma grupas, dzimuma un nodarbinātības saistība. Tādas svarīgas faktores var nozīmīgi ietekmēt to, cik bieži cilvēki kļūst slimi.
Mēs varam aprakstīt un paredzēt novērojamos modelius, izmantojot mainīgos. Piemēram, ja mēs vēlamies zināt, cik bieži studenti saņem labus novērtējumus, tad mainīgie būtu šādi: studiju laiks (KAD), stundu apmeklējuma biežums (KURŠ LAIKĀ) un piedalīšanās izglītības aktivitātēs. Tas ļaus mums saprast, kāpēc daži studenti saņem augstus novērtējumus, bet citi nē.
Kromējām situāciju aprakstīšanu, mēs varam arī izmantot faktorus, lai prognozētu nākotnes notikumus. Piemēram, ja pētotu cilvēku fizisko aktivitāti, tā mainīgie var būt vecuma grupa, dzimums un laika periods. Analizējot šos faktorus, mēs nosaka, kad cilvēki ir visvairāk piesardzīgi pret intensīvu darbību.
Piemēram, ja mēs apskatām, cik bieži cilvēki ēd strādājošo barību, tad varētu veidot tabulu, kas parādītu, kura diena un laiks nedēļā ir vispopulārākās strādājošo barības patēriņa laikā. Šī tabula kopā ar vecumu, dzimumu un ienākumu līmeni sniedz perspektīvu par to, kā šie faktori ietekmē strādājošo barības patēriņu.
Pētījums Viena no labākajiem veidiem iegūt kvalitatīvus rezultātus ir eksperimenti. Mēs varam veikt eksperimentus, kas nozīmē mainīgo kontroli un novērtējumu par to, kāda ietekme tie ir uz mūsu pētījumu. Piemēram, ja mēs izpētam, cik bieži cilvēki ēd dārzeņus savā dienestā (pašlaik: ndl.ofer...) tad dalībniekiem var piešķirt noteiktus dārzeņu daudzumus katru dienu un arī tiks skaitīts, cik reizes tie tiek patiešām patērēti.
EN
AR
BG
HR
CS
DA
NL
FI
FR
DE
EL
HI
IT
JA
KO
NO
PL
PT
RO
RU
ES
SV
CA
TL
IW
ID
LV
LT
SR
SK
SL
UK
VI
SQ
ET
GL
HU
MT
TH
TR
